Oktobris 14., 2010
18:11 izdomaajaas te taa, ka viena no skaistaakajaam kosmosa idejaam ir cieshanas. cieshanas attiira, noliek atpakalj tur no kurienes visi tik intensiivi maldamies prom, jo taalaak aizmaldamies, jo lielaakas cieshanas. lai ko arii nedariitu, visam jaabeidzas labi, jo citu variantu vienkaarshi nav.
|
Comments:
Idejai piekrītu. Vienīgais skumji-neizbēgamis punkts ir attīrīšanās pārāk tālu prom no agrāk svarīgiem sociāliem kontaktiem. No vienas puses labus & uzticamus draugus/dvēseles radiniekus daudz nevajag - no otras, - ir visai liels risks attapties kā apgarotam-dīvainim-eremītam. Jā, viss iet uz labu, cita varianta nav.
uz kopeejaa fona, manliekas, shis ir nebuutisks siikums, viss kustas. tie kas kaadreiz bijushi draugi, var gadiities, ka attaalinaas, bet varbuut veelaak abi atkal tuvojas
Galvenokārt domāju par to universālās Vienatnības sajūtu (kas brīžiem robežojas ar Vientulību). Tā ir ļoti vērtīga relatīvi īslaicīgā t.s. škīstīšanās periodā, bet ir visai mokoša lieta ilgtermiņā (kas atkal ir ciešanas). Tādējādi iznāk, ka ciešanu aplis iegūst daudz plašākus apmērus & varam sākt runāt gandrīz par savas (iepriekšējo dzīvju) sliktās karmas atstrādāšanu.
1) jaa
2) kas ir `iislaiciigs shkjiistiishanaas periods`?
Laika ziņā visai nekonkrēti - no dažām stundām līdz dažiem gadiem. Jo ilgāks laiks, jo vairāk iespēju transformēt & paplašināt apziņu. Pēc idejas - iz-dzīvošana cauri iekšējai naktij vai saplūšana ar savu ēnu.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |