par to, kāpēc es piezvanīju |
[Oct. 29th, 2008|10:12 am] |
|
|
|
Comments: |
| From: | beta |
Date: | October 29th, 2008 - 11:40 am |
---|
| | | (Link) |
|
es nezinu visas dziesmas tekstu, bet - vai es pareizi sapratu, ka Tu vienkārši netici, ka mūsdienās kāds pazvana vienkārši tāpēc, lai pateiktu, ka mīl?
Ja mani kaut kas tracina, es par to mēdzu pastiprināti ironizēt. Skolā, piemēram, man riebās lasīt obligāto literatūru, tāpēc es par izlasīto rakstīju dīvainus sacerējumus :D
Bet par to zvanīšanu nudien īsti neticas, katrā ziņā ne tādā interpretācijā, kā to piedāvā Mr. Vonders. Tas, ka šī frāze izskan sarunas gaitā vai noslēgumā, ir pilnīgi ticams, bet piezvanīt tikai, lai pateiktu, ka mīl, manuprāt, nav nemaz tik vienkārši ;)
| From: | beta |
Date: | October 29th, 2008 - 01:11 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Un piezvanīt tikai, lai pateiktu, ka gribēja dzirdēt mīļotā balsi? Ak, ak, ak... :))
Nu tas jau ir pavisam kas cits! :))
| From: | beta |
Date: | October 29th, 2008 - 01:44 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Kāpēc?:))
Nu tipiski - zvanam, jo kaut ko vajag. Šajā gadījumā dzirdēt balsi un piebraukt mīļotajam :D
P.S. Patiesībā man tas viss šķiet dikti mīlīgi.
Nuuuu... ja tas netiek teikts pirmoreiz... esmu zvanījis. Ne vienu reizi vien :) | |