stāsts ar morāli vai bez |
[Jun. 6th, 2008|11:36 pm] |
Uzķēros. Neraksturīgi sev. Zvana kursabiedrene: Čau, Tu mājās? Jā, mājās. Tev internets ir? Nu ir. Klau, tu līdz divpadsmitiem vēl gulēt neej? Domāju, ka nē. Nu man te [bla-bla-bla] būšu mājās tikai vienpadsmitos [bla bla] līdz divpadsmitiem jānodod pasūtījums [blāāā] iztulkosi, lūdzu, vienu laulības apliecību? Saku, ka negribu ņemt, jo tādus zvērus netulkoju. Seko pierunāšana, mierinājums, ka tulkojumā teksta tak esot pavisam maz un samaksa tāda un šitāda. Nākamajā brīdī es [vellsviņzinkāpēc] novilku garu "nu lāāāābi" un sarunu beidzām. Pēc tam atjēdzos - bāc, kas es samelot nemāku?! Varēju pateikt, ka man ir ciemiņi no Urugvajas, plūdi zilajā vannasistabā, kaimiņu kaķi jābaro, jādejo striptīzs vecpuišu ballītē... nu jebko! Bet nē, kur nu - es taču piektdienas vakarus vislabprātāk pavadu tulkojot kaut kādas sviestainas apliecības! Vāks. Bet šitam vākam pa virsu ir vēl viens vāciņš - pulkstens ir jau 23:35 un tās s*da apliecības manā pastkastē joprojām nav. Gan jau, ka šim stāstam ir arī kāda morāle :) |
|
|
Comments: |
| From: | murks |
Date: | June 6th, 2008 - 11:48 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Interesanti, kur šinī diennakts laikā var iesniegt iztulkotās apliecības? Lasvegasā? ;)
Vai ne, man arī interesē :D Mana versija: "miroņlīnija" ir noteikta 06.06.08., un tad nu cilvēks cer līdz 23:59 dabūt gatavu, lai nav kur piesieties.
jā - nemācēšana melot man ar ne reizi vien ir iegriezusi :) | |