|
[Mar. 4th, 2008|08:02 pm] |
[ | fonā grab |
| | Vonda Shepard "To Sir, with Love" | ] | Bet vispār pilnīgi iespējams, ka manī brīžiem ir par maz sievišķības. Es to drīzāk izdzīvoju kā parādību, kā tādu paisumu un bēgumu ar visām no tā izrietošajām jūraszālēm un dzintara lāsēm. Nekad nevar zināt, kurā brīdī jūra sasniegs šo krastu, atsitīsies pret to un apdullusi ieskries atkal horizontā. Un nevar uzminēt. |
|
|
Comments: |
| From: | raaha |
Date: | March 4th, 2008 - 08:37 pm |
---|
| | | (Link) |
|
saki, ko gribi, bet man neticās ;) jo Tavi ieraksti man vienmēr likušies sievišķīgi. Varbūt tam, ka nevēlies klausīties žēlabas, ka liec draudzenēm uzņemties pašām par sevi atbildību, ir cits iemesls, bet ne sievišķības trūkums?
Manas draudzenes par laimi nav klasiskākas "čīkstētājas", bet arī viņas es ik pa laikam mēdzu dikti purināt un sūtīt pie dakteriem :D Būs jau pieradušas pie manas šerpās dabas.
Un zini... pēc Tevis teiktā, man atausa atmiņā sena patiesība [vai arī nebūt ne tik sena, vai arī es to tikai tikko izdomāju], ka dzimumiem ir nozīme vien tad, kad tie satiekas. Sievietei patiesībā ir jābūt sievietei vienīgi blakus vīrietim - citur pēc vajadzības :) | |