|
Mar. 4th, 2008|08:02 pm |
|
Bet vispār pilnīgi iespējams, ka manī brīžiem ir par maz sievišķības. Es to drīzāk izdzīvoju kā parādību, kā tādu paisumu un bēgumu ar visām no tā izrietošajām jūraszālēm un dzintara lāsēm. Nekad nevar zināt, kurā brīdī jūra sasniegs šo krastu, atsitīsies pret to un apdullusi ieskries atkal horizontā. Un nevar uzminēt. |
|