readme.txt

Pēdējā laikā sanāk kaut kā stipri par daudz čīkstēt un īdēt. Skolu es izturēt nevaru, vienīgais, kas līdz ir sēdēt Maskā. Un tas tā ir jau labu laiku. Mācīties nemācos, taču atzīmes ir labākas nekā pagājušogad. Pārsvarā izbraucu uz nenormāli bezkaunīgu haļavu. Slinkums aug augumā. Daļai apkārtējo jau esmu paspējusi sakrist uz nerviem, nezinu kā mani spēj paciest. Bet nu liels paldies. Nopietni.

Čīk, čīk.

Atceros, kad mēģināju iečīkstēt Edgaram ausī palēcienā un ejot es atdauziju zodu un pie stiprāka sitiena būtu šķīrusies no zobiem. Kaut kā negribās, lai tas notiek arī tagad. Tikai morāli.