![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Mani brīžam izbesī mikroekonomikas pasniedzēja. Viņa vienmēr ir priecīga, tāda kā bišķiņ hiperaktīva un izskatās, ka viņai vienmēr viss ir tik labi un forši un viss patīk, kamēr tu kā leišu nabags esi visu iepriekšējo nakti rakstījis to sūda kopītii (jo pie viņas viena kopīša rakstīšana aizņem kā minimums 3-4h, atkarībā no apjoma) veģetējot vien uz enerdžī drinkiem un tad lekcijā.. jā, lekcijā viņa stāsta tieši to fuckin pašu, ko tu esi tik cītīgi rakstījis. Līdz ar to nevaru izdomāt no kā ir mazāk jēgas - no viņas vai kopīša?
Un ja vēl ar mīlestību rakstītam kopītim ieliek zemu vērtējumu.
Argh, kaut ātrāk viņa beigtos ar visu savu mikroekonomiku, a real pain in the ass.
Bet es mīlu stradiņus. Tur ir tā foršā es-visu-varu-ja-pacenšos-atmosfēra. Nu perfekti.
Vienīgais - es neuzrakstīju vieglākos kopīšus ar 4 - 6 jautājumiem, tagad man jāčakarējas ar 14 jautājumiem. Varēju tak labāk otrādi. Tagad nebūtu jāiespringst, jo 2 kopīšus tak var nenodot. Bet nu ko tur vairs.
Un ja vēl ar mīlestību rakstītam kopītim ieliek zemu vērtējumu.
Argh, kaut ātrāk viņa beigtos ar visu savu mikroekonomiku, a real pain in the ass.
Bet es mīlu stradiņus. Tur ir tā foršā es-visu-varu-ja-pacenšos-atmosfēra. Nu perfekti.
Vienīgais - es neuzrakstīju vieglākos kopīšus ar 4 - 6 jautājumiem, tagad man jāčakarējas ar 14 jautājumiem. Varēju tak labāk otrādi. Tagad nebūtu jāiespringst, jo 2 kopīšus tak var nenodot. Bet nu ko tur vairs.