es drausmīgi nevaru ciest, ja cilvēks, kas sēž man blakus mežonīgi bļauj sarunājoties pa telefonu ar 3. personu saucot futbolu maču rezultātus.
nevaru ciest, ja no manis kaut ko savāc bez atļaujas
nevaru ciest aizrādījumus nevietā
nevaru ciest pildspalvu, kas beidz rakstīt tajā brīdī, kad tā visvairāk nepieciešama
jūsmoju par sievietēm ar skaistām krūtīm. vēlams divām
nav vērts turpināt
upd.: i mean - i have nothing more to say to you
es atkal tēloju, bet nevaru noslēpt to no sevis. un tad sāk kaukt sirdsapziņa. bāžu tai muti ciet ar mentālu zeķi..
iepriekšējais posts mazliet kļūdains. bet tas nenozīmē, ka nepatiess
reducēt draugu skaitu līdz vienam un pazust ar viņu divatā kaut kur piepilsētā
vai arī izlikties par sabiedrības dvēseli un viegli iereibušai stāsīt pliekanus jokus un situācijas iz dzīves. vai varbūt tēlot intelektuāli risinot politiskās diskusijas.
es izvēlos vientulību ar nirvanu un mātes dusmīgajām rejām fonā
ja ir mērķis, ir jāizliek tīkli.
ja nav mērķa, tīkliem jābūt izliktiem tik un tā - ja nu pēkšņi kaut kas iekrīt
monitor - pārraugs
stub - aizbāznis
latch - aizturis
cropping - apcirpšana
debugger - atkļūdotājs
header - galvene
footer - kājene
deadlock - strupsaķere
iz lielās terminu vārdnīcas
http://www.termini.lv
ziniet to sajūtu, to fizisko sūdīgo iekšējo sajūtu, kas rodas pirms lielām problēmām. itkā iekšā kaut kas kņudinātu un lūgtin lūgtos tev atbrīvoties no tava kuņģa satura? to, kas uz stresa pamata. viņa ir manī. izjūtas saka, ka nebūs labi. intuīcija kliedz. tikai es nezinu par ko.
man vajag vēl vienu papildus brīvdienu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
