pārdomāju, nevienu īpaši negribās šodien redzēt.
vazāšos pa rīgu, paņemšu kādu cēsinieku un palasīšu rietumu frontē bez pārmaiņām
pēc vakardienas galvas atsišanas pret galda malu un 3 ūdenspīpju pīpēšanas nebija labi, nudien nebija.
vispār - tā ir kāda novirze, ja mani tik trakoti aizrauj kara literatūra, kurā obligāta prasība ir iekļautie apraksti par līķiem un kā karavīriem tiek ižšķaidītas smadzenes, pārgriezti vēderi, kā karavīrs ar nošķeltām pēdām skrien pa tranšeju uz asiņainiem kāju stumbeņiem? nu nav tas slimi, vai ne?