es šodien dusmojos, turklāt sasodīti ļoti. mana mīļotā māmiņa jaunākajā "santā" ir salasījusies padomus kā jāaudzina pusaudži, to jau es šķiet reiz minēju.. tagad viņai ne tikai atkārto, ka es esmu izlaista un man pastāvot tikai visatļautība [nekāda nakšņošana ārpus mājas, ja nu tikai pie
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
sierz ir visatļautība.. nuu ok..], bet arī bezkaunīgi izlasa manus darbus. labi, tas ko viņa lasīja bija rakstīts klasē nodošanai. tēma - ģimene. neko pārāk trakotu uzdruķījuse jau nebiju. bet fakts nepatīkams - vnk ņem uz izlasa, pamatojoties, ka lapiņa uz gultas mētājās. mjā. arī mana piezīmju klade "mētājās atvilknē", kas būtībā ir ļoti intīma lieta.. un nav jau vienīgais gadījums, kad viņa "iemet aci" kladēs kas mētājās uz galda vai dīvāna tā starp citu. un tad pārmet man, kā es tā varu rakstīt?! jeez, nevar man kaut vai tiešām to atļauju paprasīt? nu nav jau nāvīgi tomēr. viņasprāt man privātā dzīve būt nedrīxt, no vīriešiem pa gabalu un tml. nu labi - viņa zaudēja savu nevainību 23 gadu vecumā, tā kā šī nostāja mani nepārsteidz.
jā un vispār - ar savu māti par seksu es nekad, nekad, nekad neesmu runājusi. nekad. par bērna rašanos es uzzināju no attiecīgās literatūras, kas man netrūka. ja es nebūtu bijusi tik cītīga lasītāja, varbūt es joprojām domātu, ka bērnus nes stārķis? bet to mani dārgie vecāki man nebija mēģinājuši iestāstīt. un paldies vismaz par to.
rezumējot to visu: mana māte mēģina atgūt nokavēto tb savu "izlaisto un izlutinātu" pubertātes mākto pusaudzīti savākt un ielikt rāmjos, kā viņa izsakās. par vēlu. pāris gadu kaut kā par vēlu.
viņas dārgā meitiņa ir vien' sasodīt' maz' kucīt' :)
