readme.txt

man ārprātīgi kaut ko gribās, bet es nezino ko tieši. es ienīsto šo sajūtu.

ir cilvēki kurus derētu pakārt aiz tā vien, ka viņi nav mājās un arī mobīlo sakarlīdzekli viņi konsekventi atstāj mājās - lai netraucē..

ak oktobra revolūcija - te nu es nāku..

man vienmēr ir bijis bail pildīt IQ testus.. bail ir bijis aplauzties :) izpildīju beidzot un secināju - ir labāk nekā cerēju :))

vispār guļot vannā domāju kā vislabāk tur būtu izdarīt pašnāvību. aizmiegot tak laikam. manas pārdomas iztraucēja tēva komentārs vai es tajā vannā stundām sēžot neesmu vēl nosprāgusi. ļoti attiecīgi. atbildēju īso, lakonisko nē un līdu ārā.

vispār apdomāju situāciju pēc 14. oktobra [zinātāji zinās, nezinātāji lai paliek turpat].. domāju un nespēju izšķirties vai varbūt pašai teikt nē un sākt tā teikt dzīvi no sākuma. tb varbūt ka man vīrieša cilvēku nemaz nevajag?