readme.txt

lēnā garā es mazliet jūku. šodien pārāk daudz esmu domājusi. patiešām. cilvēki jau neziņā visu ko sadomā. un tieši ar to es nodarbojos. būtībā - bezjēdzīga sevis mocīšana un absolūti nevajadzīga fantazēšana.

neziņā jau vienmēr to sliktāko sadomā. tas pasargā notrieciena, kas vēlāk nāk.. vai arī netrieciena. un beigās atvieglojums sagāda morālo orgasmu.

šito es kaut kad jau esmu rakstījusi.

arī to, ka es jūtu, ka nespēju galvu pilnvērtīgi pagriezt pa labi. sāp. ārsts tā kā būtu risinājums?

* man ir pohas no zemeņu piena.

mm, vecie labie pirms gada sūtītie sms.. pat pirms 2 gadiem.. lielās loves un tā.. :)))

un hmm, pokemonismz tur zit auxtu wilni.. :)

ai, bet kaut kā pietrūkst visa tā kas bija pirms gada.. dumja nostaļģija uznāca :)

garlaicīgi.

atradīsies kāda izpalīdzīga roka? :)