readme.txt

tracina man šorīt stulbi aprobežoti cilvēki, kas neredz tālāk par savu degungalu un iedomājās sevi esam par pasaules nabu..

redzēs, kas mani tracinās rīt.

sadžekts pilnīgi neatbilst tam ko rakstīšu, bet lai paliek..

es laikam nevaru ne dienu iztikt lai ar mani nenotiktu kas pilnīgi absolūti.. kā lai saka.. dumjš.. tad nu lūk..

braucu tramvajā uz mājām.. sēžu pie loga vienvietīgajā vietā, klausos mūziciņu.. nemaz nedzirdēju kā pie manis pienāca viens vīrietis.. viņa klātbūtni es apjautu pēc šķebīgas zivju smakas ietriekšanās manās nāsīs, kas deva signālu smadzenēm, ka kāds smirdošs cilvēks man sāv blakus.. nu labi, lai stāv.. bet ņemsim vēra ka vietu bija pietiekami, lai viņam nevajadzētu stāvēt.. un kāda velna pēc man blakus?.. samierinājos un braucu tālāk.. tomēr ar to stāsts nebeidzas.. braucot viņš pamatīgi grīļojās, bet nepārprotami es jutu viņa ģenitāliju tuvību manam plecam.. un līdz beidzot viņš atspiedās pret manu plecu ar savu mīksto locekli.. sajūta pretīga.. jutu, ka viņš bez maz vai tūlīt apsēdīsies man virsū.. starp citu viņam bija rokā alus pudele.. padzēries no tās viņš pārlika to otrā rokā.. un šī brīvā roka lēnām kursēja uz manu krūšu pusi.. tad man reiz konkrēti pieriebās un es demonstratīvi pagrūzdama viņu mazliet maliņā devos sēdēt citur.. nah** man tādas izvirtības..

ps. par pirti man nezvanīja [skat iepriekšiepriekšējo postu].. hurray ;)))