Nu, moins, Tu taču zini ko es domāju par programmētājiem.. :))

Bet ja nu tik ļoti vēlies iemācīties - nāc stājies iekšā RTU DITF - ar prieku dalīšos visos savos vecos laboratorijas un studiju darbos.
Tā kā padomā par to.. ;))

Hm...laikam Tavas domas par programmēšanu esmu palaidusi garām:)
ES nemūžam netiktu RTU:)
Turklāt esmu nosolījusies sev un vēl kādam tikt VFF:)

Ieskaties manā Jaungada apņemšanās plāna 1ajā punktā, pedējais teikums.. (1.janvāra ieraksts).

Bet kas attiecas uz tikšanu RTU - jau otro gadu ir tā, ka budžetā tiek pilnīgi visi, kas piesakās - tātad Tev vajag kā minimums D līmeni matemātikā un D angļu val. :)

un man nekādi neizdodas atšifŗet, kas ir VFF? :))

Vēstures-filozofijas fakultāte:)
izklausās vilinoši. Un ko tad, ja tagad pieņemtu neprātīgu lēmumu iet mācīties programmēt:)?

Es būtu sajūsmā par šādu lēmumu. :))
Turklāt vēl iepazīstinātu ar krutākajiem 3 kursa džekiem.. :))

Hm...grūta izvēle.
Man tā kā stāv prātā tas, ka Vff arī esot kruti džeki
Turklāt tad, kad sākšu studēt 3.kursā būs viens no fakultātes krutākajiem džekiem.
Tu noliec mani grūtas izvēles priekšā:)

Nu nez- mūsu fakultātes kopētājs ir pabeidzis VVF.. Un paskat tagad viņš ir kopētājs. :)
Īstenībā jau tā ir Tava izvēle un tam ir jāpieiet ļoti nopietni, un tādēļ vien aziiet kaut kur, ka tur ies mani draugi, tur mācās forši džeki utt, ir milzu neapdomība.
Jāiet tur, kur ir aicinājums, pārējais ir sekundārs. Galu galā smuki džeki mācās arī par santehniķiem, bet tāpēc jau Tu neiesi uz turieni :))

a ko var zināt?:)

Nu jā tas, protams, ir stipri atkarīigs no tiem džekiem :))

Tu mani izproti!:)

lu tā tantiņa, kas dod atslēgas pēc izglītības ir inžiniere. ļoti gudra sieviete, bet strādā mazatalgotu darbu. nav jau tik svarīgi, ko Tu mācies, kā tas vēlāk noderēs "darba tirgū" utt. svarīgi ir iemācīties domāt. vēsturnieki pārvalda, piemēram, ārlietu ministriju. vēsturnieki lielā daudzumā ir prezidentes kancelejā. daudzi no tiem lohiem, kas sēž saeimā ir vēsturnieki. tā varētu uzskaitīt bez gala.

pieņemot, ka svarīgi ir attīstīt cilvēka domāšanu, humanitāra akadēmiskā izglītība ir tas labākais, ko var iegūt Latvijā izglītības jomā, ja vien nevēlas profesionāli orientētas studijas vai kaut ko tik pat specifisku.

katrā studiju programmā un katrā universitātē gadās tā, ka no beidzējiem kāds nedabū normālu darbu, bet tas jau ir atkarīgs no cilvēka.
atļaušos apgalvot, ka lielākā daļa no bomžiem ir beiguši RTU vai kādu citu tehnisko universitāti - kad sabruka PSRS, sabruka arī Latvijas rūpniecība, viņi palika bez darba un tagad ir bomži. jo neviena tehniskā izglītība neiemācīs cilvēku domāt tā, kā to izdara huminitāra akadēmiskā.

Te nu Tu cilvēk gauži maldies..
Tiešām neesi pasekojis šobrīd aktuālajām tendencēm - gan Latvijā, gan visur pasaulē ir iestājies MILZĪGS augstas klases tehnisko speciālistu bads (es gan neapgalvoju, ka RTU var kļūt par augstas kalses tehnisko specālistu..), savukārt humanitāro zinātņu speciālistu tagad ir saradies ka biezs un vienkārši nav kur viņus visus likt, jo nu loģiski ir taču vieglāk mācīties literatūru, vēsturi, politaloģiju vai ekanomiku un likums nekā ķīmiju, fiziku, matema†iku un citas inženierzinātnes.

es jau neteicu, ka tas nav perspektīvi. pārlasi vēlvienreiz, ko es rakstīju :P

vieglāk? tas ir visrpusējs spriedums. nezinu, vai pats esi studējis vēsturi. ja vēlies tajā būt tiešām izcils speciālists, tad jāmācās būs daudz, nenormāli daudz. protams, var laist haļavu, bet tad arī beigās šis cilvēks būs mazatalgots darbinieks. jo domāt vajag.

protams, ka es atzīstu to, ka inženierzinātnes ir pat ļoti perspektīvas! :)

vēsturnieki gan nav saradušies ka biezs un par pārprodukciju galīgi nevar runāt, atšķirībā no ekonomiem un juristiem.
bet arī tur - ja esi labākais, tad viss kārtībā!

jautājums jau savā būtībā ir cits - kāpēc mēs vēlamies iegūt augstāko izglītību: lai iemācītos domāt vai arī lai atrastu darbu. diezgan filosofisks jautājums, nav jau vienas pareizas versijas.

Tev šķiet, ka apgūstot inžinierzinātnes cilvēks zaudē spēju domāt globāli :))

Un neesmu gan studējis vēsturi, lai gan vēstures skolotāja 12. kalses beigās visādi centās mani pierunāt to darīt.

vidusskolā to fīču māca pavisam citādi. vismaz man tā bija. spieda vairāk uz notikumiem, nevis izpratni

labojums - visas versijas varētu būt pareizas

galvenais jau izdomāt, ko pati vēlies, nevis sekot solījumiem. kaut vai solījumiem sev.

kaut kad jau LU jābūt arī atvērto durvju dienām. tur par darba iespējām dekāns vienmēr diezgan skaisti pastāsta. kad nšaks tuvāk, došu ziņu, ja nu sanāk aiziet! :)