|
[3. Jan 2010|19:00] |
Kamēr vēl atceros, jāuzraksta atskaite par šodien iemēģināto Mežakalnu Baldonē. Jāsaka, ka uz šo kalnu es braucu pirmo un pēdējo reizi. Lasīju jau netā atsauksmes par pacēlāju problēmām uz kalna, bet šķita, ka es ar tiem tikšu galā. WRONG. Pacēlāji ir šķobīgi, raustīgi un ļoti slideni. Principā es ne par vienu netiku pilnībā augšā. Pie viena pacēlāja pat uzrīkots tāds kā kalniņš, kurā jāuzrāpjas, lai varētu pieķerties. Slēpotājiem īzī-pīzī, bet tiem kam dēlis, tiem uz ceļiem gandrīz jārāpo, lai tiktu tur. Sviests, vienkārši. Trases gan interesantas. It īpaši tās uz kurām ir jāpāriet pāri ceļam. Vēl viens mīnuss šim kalnam ir inventāra noma. Dēļi vismaz tur ir tādi, kas laikam salasīti no izgāztuvēm kaut kādām. Izmēģināju divus dēļus un abiem bija lielas problēmas ar stiprinājumiem. Pēdējā nobraucienā nolaidos uz mutes, jo viens stiprinājums pilnībā atnāca vaļā. Nobeigumā - uz šo kalnu var braukt slēpotāji un kaut kādi vietējie fanāti, kas tur piešāvuši roku pie debīlajiem pacēlājiem. Mani viņi tur vairs neredzēs. Žēl, ļoti skaista diena, kas tika pilnībā izčakarēta, tā arī īsti nepabraukājoties. |
|
|
Comments: |
offtopic: ja kas, es tagad iešu vingrot 3dien un - visticamāk - arī 5dien, tā kā, ja ir vēlme, laiks un trenuškas, droši vari pievienoties! | |