tas nenozīmē, ka pret "savu" bērnu viņa izturēsies tieši tāpat. nav ko celt lieku paniku.

(Reply to this) (Thread)

es neceļu paniku, bet laikus ievācu informāciju...mani pārsteidza tik negatīva kaķa reakcija uz bērna raudāšanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

viņš uz citām _dīvainām_ skaņām tāpat nereaģē? mūsējais arī lecas, reaģējot uz spiedzieniem vai kaut ko citu, kas viņam ir jauns. man domāt, tas ir pierašanas jautājums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē.
ja tas būtu vienu reizi, tad varbūt tā arī domātu...bet kad sīkais arī vakar bija ciemos un sāka raudāt, tad īpaši pavēroju...un atkal tā pati reakcija..."dodamies taisnā ceļā virsū bērnam":(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

klau, tik ātri taču tas nenotiek :)
kaķim pa degunu sadevi par tādām izdarībām vismaz?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jap, tikai pirmajā reizē tā vairāk līdzinājās asinscīņai - viņa neļavās aizdzīties..metās mums virsū ar omu, saplēsa pamatīgi roku omai.

(Reply to this) (Parent)

tāpēc, ka tas ir "svešais". ienāk kaut kāds mazs svešais un izdod dīvainas skaņas VIŅAS teritorijā. protams, ka teritorija jāaizstāv.

(Reply to this) (Parent)

tas nenozīmē arī to, ka tā nebūs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mieriņš, mieriņš.
kad Līna dzima, mums arī bija kaķene ar smagu raksturiņu. Līna bija vienīgā, kas varēja viņu aiz astes pa istabu uz riņķi valkāt.
deVito ciest nevar mazus bērnus. bet Dāvi viņš ļoti veiksmīgi vienkārši ignorē, jo ie pieradis.
Ilzes brālim ir kaķene, kas klūp virsū visiem, kam vien var uzklupt. bet mazo brāļa meitu viņa vienkārši dievina.
nu, lūk, šādi stāsti man apkārt ir gana daudz. bet neva neviena, kur dzīvnieks nebūtu pieņēmis kādu mazuli.
pie tam rēķinieties, ka kaķis jau ar mazo ir iepazinies, guļot blakus Daces vēderam. :)

(Reply to this) (Parent)