nē, tu neesi lose. gribi es tev pastāstīšu, kā es tiku pie sava apdeguma?

tas bija mūsu ar mārtiņu attiecību pašā pašā sākumā. negulētās naktis, sarunas līdz pieciem no rīta utml. un kādā tādā naktī es zagos uz virtuvi taisīt tēju, neslēdzot gaismu, lai neuzmodinātu parējo famīliju. nekādu problēmu, es ogres mājas pārzinu kā savus piecus pirkstus. bet mārtiņš nolēma man palīdzēt un nebrīdinot klusi devās pakaļ uz virtuvi. iedomājies - es stāvu tumšā virtuvē, lēju verdošu ūdeni krūzēs. dzirdu, ka kāds ienāk. pagriežos - redzu mistisku zaļu gaismu (mārtiņš mēģina izgaismot virtuvi ar savu mobilo). bet tajā brīdī es to neapzinājos un no bailēm sāku liet verdošu ūdeni nevis krūzēs, bet sev uz rokas (un darīju to automātiski vēl kādu laiciņu). немая сцена. pēc kā roka izskatījās no rīta, to labāk neatcerēties.

(Reply to this) (Thread)

uiiiiiiiiiiiiiiii
man jau vispār šķiet ja aplaucējumi ir vēl nejaukāki par parastiem liesmas apdegumiem..
oma stāstīja kā uzlēja sev verdošu ūdeni uz kājas...a tur vilnas zeķe..un kā viņa plēsa nost visu ādu///iedomājies...vēl joprojām pēc 70 gadiem viņai tur rēta

(Reply to this) (Parent) (Thread)

!!!

nabaga oma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sanāk, ka tad viņai bija 6/7 gadi
un pie ārsta viņa brauc tikai nākamajā dienā!!!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

psc.
tie gan citi laiki, bet mārtiņam bērnībā arī ļāva visu dienu noskraidīt ar salauztu roku un tikai nākošajā diena aizveda pie ārsta. es cilvēkus dažreiz nesaprotu!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu laukos jau vienmēr savādāk...pie tam 7km no ciema centra, kur ārsts nemaz nepieņem katru dienu
man kad kājā nagla iedūrās nemaz neveda pie ārsta..tikai kad braucu mājās uz rīgu laikam pēc nedēļas aizgāju - un viss kārtībā:)

(Reply to this) (Parent)