šoedien te bija ienācis viens zēns. prasīja pēc R. skatās uz mani, skatās... tad (absolūtā sajūsmā):
-eu, bet čau! es tevi gandrīz nepazinu! nu forši, labi izskaties! bet tiešām, ja tevi uz ielas satiktu - neatpazītu. tad tu arī tagad te strādā?...
tālāk mēs nedaudz papļāpājām par garlaicīgo un mūžam velto. tā, lūk, mainīties vajag.
pierādījumi manai neatpazīstamībai nav tālu jāmeklē. ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) kuskus mani vakar neatpazina, bet es viņam klāt negāju, lai uzrunātu. |
