šoedien te bija ienācis viens zēns. prasīja pēc R. skatās uz mani, skatās... tad (absolūtā sajūsmā):
-eu, bet čau! es tevi gandrīz nepazinu! nu forši, labi izskaties! bet tiešām, ja tevi uz ielas satiktu - neatpazītu. tad tu arī tagad te strādā?...
tālāk mēs nedaudz papļāpājām par garlaicīgo un mūžam velto. tā, lūk, mainīties vajag.
pierādījumi manai neatpazīstamībai nav tālu jāmeklē.
kuskus mani vakar neatpazina, bet es viņam klāt negāju, lai uzrunātu.