 | 8. Mar 2012 @ 16:37  |
|---|
nejauši izlasīju vienas cibiņas ierakstu par dīvainiem cilvēkiem. pie puksta bija arī links uz citas cibiņas pukstu. kaut kā sanāca arī tur ieskatīties - toč, galīgi dīvains cilvēks.
emōcijas virmo uz visām pusēm, jo ģevuška ir atklājusi, ka pasaulē ir cilvēki, kas savu nosprāgušo kāmīti ir ielikuši sava ledusskapja saldētavā. nē, nu bet kur vēl jāliek mājzvēriņa līķītis?! gultā zem spilvena vai? nu tad, ja lopiņš nobeidzās tādā brīdī, kad tu cilvēks nevari uzreiz 100% visu savu laiku un uzmanību tam pievērst, lai nodīrātu, izķidātu, ieliktu burcīnā macerētis un graizīt aknīnas šķēlītēs un sataisīt preparātus,- līķītis ir jānoliek visaukstākajā vietā visā dzīvoklī, citādi tak sāks smirdēt. un parastam mirstīgam cilvēkam tak nav aukstākas vietas mājā par saldētavu.
un vēl šamā domā, ka tad, ja nu kaut kādā veidā sagadīsies, ka saldētavā ieskatās bērns un ierauga sasalušu lopiņi - būs šausmīgi traumēts uz visu mūžu. nu tas var būt būs tikai tad, ja tam bērnam blakus būs tikai šitāds pieaugušais ar izcili alternatīvu domašanu un sapratni. katrā gadījumā trīsgadīgs bērns netraumējas ne no līķa ledusskapī ne no līķa uz galda; ij vēl skatoties ķidāšanu uzdod saprātīgus jautājumus - kāpēc plaušā ir caurums (nu tas par to daļu, kad ārā izņemtai plaušai var redzēt, ka starp labo un kreiso plaušu ir telpa) un kāpēc kaut kas tiek likts burciņā, bet kaut kas cits maisiņā...
un pie tā puksta bija arī vairāki pilnīgi ku-kū komentāri.
pirmajā brīdi man gribējās tieši pie tā puksta ierakstīt savas domas, bet tad nolēmu tās pietaupīt saprātīgākiem cilvēkiem. |
neesmu īsti sapratusi, kura tava ieraksta daļa ir attiecināma uz mani, kura - uz citas cibiņas ierakstu, jo nekā par "bērni traumēsies" un par nodirāšanu, izķīdāšanu un burciņā likšanu manā ierakstā nebija.
un tu laikam nesaprati. neesmu nekāda bārbija ar vāju nervu sistēmu - man aizmugurē ir stradiņi ar visām morga un anatomikuma ekstrām, un pati laukos esmu atskatījusies uz dzīvnieku nokaušanu.
ētika un sanitārā higiēna - lūk, kas mani nošokēja. jo dzīvnieks tur glabājas jau n-to nedēļu. viena lieta ir nolikt uz pāris stundām, cita - sasaldēt līdz nenoteiktajam laikam. tas nav pareizi pret pašu dzīvnieku. un, ja tu tā tomēr dari - iegādājies atsevišķu saldētāvu, nevis liec pelmeņus blakus. nav apsitprināts, ka dzīvnieks ir miris no vecuma, nevis no infekcijas. un dažām indeksijām saldētavas - 18 ir paradīze.
Tu - teksta daļa par pārsteigumu, ka līķis ir saldētavā.
cita cibiņa - teksta daļa par to, kā es tiku līdz Tavam pukstam (es Tavu cibu parasti nelasu) un mājiens uz to, ka arī viņai līķis liekas normāli.
pārējais ir manas domas, kas radās, lasot ierakstus šajā sakarā un tur esošos komentārus un salīdzinot to ar savu dzīvi un pazīstamo cilvēku izdarībām.
/es netaisos mēģināt arī iestāstīt, ka drīkst rīkoties tā kā es - un ielikt saldētavā blakus pelmeņiem mežā atrastu kaut kādu strazdveidīgu putnu to pat neiepakotu un turēt to kopš augusta tikai tāpēc, ka pagaidām skeleta izgatavošana nozīmētu, ka man uz kādu mēnesi viss dzīvoklis būtu pilns ar saldeno nāves aromātu.
iepakots paškāmīša līķis saldētavā man ir saprotams. es nesaprotu cilvēku rīcībā ko citu - pakasīt savu žurku, izvazāt un izucināt pa rokām, tad aiziet uz virtuvi, sasmērēt maizītes un tās leksēt nost, bet nemazgāt rokas pēc lopa ucināšanas. lūk, šo esmu redzējis gandrīz visiem, kam mājās ir kāds mājdzīvnieks un man ir bijusi ciemošanās tur. un gandrīz visi, kam mājās ir kaķi ļauj tiem staigāt pa galdu un pat nemēģina lopam iemācīt, ka uz galda lekt nedrīkst. un šāda rīcība man arī nav pieņemama
ok, es zinu, ka ir šajā pasaulē cilvēki, kuru domas ar manām nu nemaz nesaskan un visbiežāk diskusiju rezultāts ir tāds, ka mēs katrs paliekam pie savām domām. vienkārši dzīvē vēl nekad nav gadījies redzēt cilvēku, kuru pārsteidz līķis saldētavā. pirms vairākiem gadiem man tikai tika stāstīts, ka tādi arī eksistē.
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}