sestdien biju izgājis vienā garākā pastaigā. aizgāju līdz pašam 'zemes kronim'. tas ir tālu. bija jānoiet vairāk par 130 kazām. un atpakaļceļš nezin kāpēc nebija īsāks. protams, bija jau arī iespēja braukt ar tramvaju, bet man kaut kā labāk patīk pārvietoties ar kājām. rezultātā mana klaiņošana ne tikai vainagojās ar dažu dzīvu līķu ievākšanu, bet arī ar pāris fotogrāfijām. Tā izskatījās , tam tuvojoties, kad ielas apstādījumu koku lapotnes vairs netraucēja skatam. Kāpjot kronī augšā ir iespējams izbaudīt to, ko šajā attīstītajā pasaulē sauc par . Dabiskā mežā kā jau dabiskā mežā, it īpaši, ja tas vēl ir arī aizsargājams, proti, ir atrodamas kritalas, uz kurām aug arī .
Savukārt šorīt pa ceļam uz darbu es nofotografēju zirgkastaņas ziedu , kamēr tās vēl nav pavisam nobirušas. |