|
es te tā mazliet padomāju (jā, jā, es zinu – domāt ir kaitīgi). man ir kolosālas zināšanas, kuras es savas dzīves laikā esmu ieguvis. un tās vispār netiek nekādā veidā izmantotas. te es runāju par indēšanu. es zinu, kā noindēt momentāni un kā, lai nāve iestājas pēc pāri nedēļām. un pat zinu, kā noindēt tā, lai neviena ekspertīze nenoskaidrotu, ka nāves cēlonis ir noindēšana. zināšanas man ir tādas, ka es varētu mierīgi būt mūsdienu Mediči. bet dzīve zem šīs saules nav ideāla, lai neteiktu vairāk... šitā dzīve nav radījusi nevienu apstākli, lai man būtu nepieciešams šīs zināšanas izmantot. nav mans āmurikas tēvocis Bils Geits, un indēšana ar mantojumu nerezultēsies. lai arī rodņa mani bieži nokaitina, viņi neizdara neko, lai būtu jānomušī miera labad. draugi man vispār ir vienkārši ideāli. ja būtu iespējama daudzvīrsievība, ņemtu un visus noprecētu, lai ir ne tikai kā draugi, bet arī kā radi. savukārt, daba mani nav apveltījusi ar galvas iztrūkumu, līdz ar to variants – noindēt, jo maita uzkāpa man uz kājas troleibusā – nepastāv... rezultātā zināšanas iet postā. nemaz netiek izmantotas... bez maz vai kārtējo reizi jācitē Veidenbaums - nav taisnības virs zemes/ dūrei tik spēks... vai kā nu tur viņš savā laikā rakstīja. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
