| |
 | 4. Sep 2007 @ 10:21  |
|---|
dzeru savu rīta kafiju un domāju. par to, ka viens no visbīstamākajiem vārdu savienojumiem ir es tevi mīlu... un nevienam citam vārdu savienojumam šais gadsimtos nav uzkrājusies tāda bagāža kā šim.
man ir palicis bail pašam no savām domām un kārtējo reizi nonāku pie secinājuma, ka savā evolūcijā gliemenes ir attīstījušās visaugstāk. tās evolucionējušas zaudējot galvu, acis un smadzenes. viņas ir atbrīvojušās no visa ļaunuma saknes - smadzenēm. jo vecāks palieku, jo vairāk es apskaužu šos dzīvniekus...
interesanti vai tad, kad es būšu deviņdesmitgadīgs večuks, man neiešausies prātā slima doma - pārtapt par gliemeni un nogriezt sev galvu... |
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/9393/120) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) ripp |
|---|
| Date: |
4. Septembris 2007 - 10:47 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
ā. tad re, kādēļ veciem cilvēkiem reizēm iestājas tas, ko citi sauc par vecuma marasmu un nespēku. nekāds marasms tas nav, tā ir dzīves gudrība, viņi izvēlas būt pēc iespējas tuvāk gliemenēm bez galvas zaudēšanas fiziskā nozīmē!
vo, vo. turklāt vecs cilvēks pat drīkst atļauties būt stipri sajucis un baudīt dzīvi, jo sabiedrība pilnā mērā akceptē veca cilvēka dīvainības. un vienīgais, ko pārējie cilvēki atļausies - kāda brīdī savā starpā runājot tikai noteikt omīte uz vecumu palikusi pavisam dīvaina.... bet nu gadi, gadi...
un tas jau nemaz nav briesmīgi. es pat domāju, ka tas ir pat nedaudz jautri.
Zini... Kad Tev būs deviņdesmit gadi,tad es noteikti atnākšu pie Tevis ciemos... Gribu redzēt,kā tu iemarinēsi savu galvu burkā ar formalīnu vai kaut ko tamlīdzīgu... Vo tam nu jābūt varen jautram skatam... Nu tas tā... Ja es vēl būšu šamā pasaulē... Man jau toč nav vēlēšanās tik ilgi te kvernēt... Vot...
nu savu galvu es formalīnā gan nemērkšu. man tā susla, kas smird pēc vecām kaķa čurām nepatīk.
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |