vo, vo. turklāt vecs cilvēks pat drīkst atļauties būt stipri sajucis un baudīt dzīvi, jo sabiedrība pilnā mērā akceptē veca cilvēka dīvainības. un vienīgais, ko pārējie cilvēki atļausies - kāda brīdī savā starpā runājot tikai noteikt omīte uz vecumu palikusi pavisam dīvaina.... bet nu gadi, gadi...
un tas jau nemaz nav briesmīgi. es pat domāju, ka tas ir pat nedaudz jautri.
Zini... Kad Tev būs deviņdesmit gadi,tad es noteikti atnākšu pie Tevis ciemos... Gribu redzēt,kā tu iemarinēsi savu galvu burkā ar formalīnu vai kaut ko tamlīdzīgu... Vo tam nu jābūt varen jautram skatam... Nu tas tā... Ja es vēl būšu šamā pasaulē... Man jau toč nav vēlēšanās tik ilgi te kvernēt... Vot...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
