| 27. Dec 2006 @ 20:46 |
---|
"Lai kaut ko nosauktu par gaumiigu, jaabuut diezgan lielam daudzumam cilveeku, kuri par to vienojushies. Gaume ir puulja kriteerijs. Savukaart bezgaumiibaa tu vari buut individuaals. Bezgaumiibaa ir speeks, savrupa domaashana. Faktiski taa ir gaumes visaugstaakaa pakaape." - Dz.Dz.Dzilindzers
Bet vispaar attieciibaa uz to izpluudusho fonu - ljoti daudz kas ir atkariigs no situaacijas - bildes doma, noskanja, kompoziicija utt.
;o)
nu tur it kā uz viena fona divas bildes ar vienu un to pašu sievieti. it kā, lai pierādītu, ka izplūdis fons labāk izceļ sievietu un tātad ir ar lielāku mesidžu, bet nu man tā nesmaidošā, nelaimīgā sieviete ar graustu fonā, šķiet izteiksmīga ar to zobus atņirgušo radījumu, kurai izplūdis pleķis fonā...
/bet nu Tavs Džilindžera citāts man patīk ;o)
nu, jaa, tur jaaskataas peec bildes. un, protams, vecaa labaa sujektiivaa izjuuta arii. bet laikam kkaa taa bja, ka peec visiem (p)likumiem skaitaas, ka objekts labaak izceljaas uz neasa fona. taa mums ar kaadreiz maaciija.
btw - kas ir graamatas autors?
D. Buņimovičs. 1968. g.
/vispār pat tās bildes, kas tur tiek sauktas par labām, es uzskatu par izcili sūdīgām...
//bet nu tur laikam tā laika tehniskās iespējas spēlē galveno lomu.
Uj, man ar laikam taada maajaas kkur meetaajaas.
it kaa jau foto kaa tads gadu laikaa nav iipashi maniijies, taapat kaa nav mainiijushies foto pamatprincipi/ pamatteezes, bet tomeer man liekas - cilveeku uztvere un priekshtats par skaisto tomeer ir palicis citaadaaks. un gala beigaas - Subjektiivisms. Subjektiivisms ir pamats radoshai domai/ skatiijumam. murgaini sanaaca, bet cerams, ka doma +/- skaidra. ;)
nu, jā, gaisma lēcā lūzt tā pat, fokusa attālumu lēcai nosaka un aprēķina tā pat... bet man ir sajūta, ka tā grāmata rakstīta tādiem čaiņikiem, kas pamatskolā vispār fiziku nemācījās... un, lai arī es esmu totāls idiots fotografēšanā, es no šīs grāmatas pagaidām neko, vispār neko neesmu guvis...
bet vēl jau tā grāmata nav izlasīta līdz galam. un no tur minētiem fotoaparātiem man ir tikai trīs...
varbūt ir vērts palasīties grāmatas ar mazliet jaunāku izdošanas gadu? tās ir sakarīgākas. bet principā jau šādās grāmatās neko vairāk par tīri tehniskiem padomiem nav ko meklēt. visu izšķir prakse. un kaut maza drusciņa talanta arī nenāk par ļaunu. ;)
nu šī vispār ir pirmā grāmata, ko sāku lasīt. vienalga visas savas bildes es brāķēju. tās ir sūdīgas. savas klasesbiedrenes puisieša izteikumu, ka man sanākot portreti nesapratu. viņš ir pat tik dīvains, ka oranžajās lapās par jūzerbildi ielika mani izdarītu uzņēmumu, kurš ir pārāk tumš, turklāt viņš tur pat pēc sevis neizskatās. vīrieši vispār ir dīvaini.
Zini, man tas pats. Nepatīk man tās manis taisītās bildes, uz komplimentiem (un arī kritiku) adekvāti reaģēt nemāku, un mūždien brīnos, kad man kāds palūdz kādu "smuku" bildi uztaisīt. Patīkami jau, bet nejūtos par sevi tik droša.
nu man, paldies dievam, vēl neviens nav lūdzis "smuku" bildi taisīt. ir bijis lūgums vispār kaut kādas bildes sataisīt, bet nu tie stāsti par to cik "smuki" sanācis, man nav bijuši saprotami. man tās ir šķitušas tikai ciešamas...
vnk vairumam cilvēku vispār priekštats par labu bildi ir, maigi izsakoties, biku dīvains. pietiekami daudz redzēts, kā cilvēki jūsmo par absolūti nekādām bildēm. paskaties kaut vai to pašu oranžo portālu - kādas bildes tur cilvēki liek. vnk vārdu trūkst.
jā, varētu jau te sākt gudri spriedelēt par pelēkajām masām un ko tik vēl nē, bet jēga no tā nekāda.
ehh, jākoncentrējas uz sevi un miers. :DD
nu pagaidām es pazīstu tika vienu puisi, kam sanāk tiešām labas bildes. pat es, kas esmu pilnīgi nefotogēnisks, viņa bildēts esmu labs (pareizāk sakot, bilde laba, lai arī esmu nesmuks...).
bet viņš ir tāds, kuram tikai zīdītāji sanāk. aukstasiņu lopiņi viņam nesanāk.
|
|