tā man vajag bērnus.
vobšem man piecgadīgiem radījumuiem bēnudārzā jāpastāsta par lopiem /nu kāda mārutka pēc es neteicu - nē/. man bērnu nav. es nezinu, kā ar tāda vecuma cilvēkīm ir jārunā...
ēēēēē.......... man nav piecgadīga bērna. bet varbūt šai sulē kāds ir?... nu kāds, ar kuru varētu parunāt, lai saprastu, par ko ar tik jauniem cilvēkiem var runāt. a to es točna nesapruntu... |
Ai nu, ar bērniem taču ir baigi vienkārši. Tā tev nav publiska uzstāšanās pieaugušo priekšā, kur jāstostās un jāmēģina radīts labs iespaids. Vienkārši stāsti kaut ko interesantu, ne pārāk sarežģīti. Bērniem parasti ir liela interese par visu, bet ne pārāk ilga uzmanības noturēšana. Rādi viņiem visādus lielus lielus un viņi būs baigās sajūsmā un gribēs sev mājās turēt tādu. Tā ka tev beigās sanāks tikai problēmas ar vecākiem, kuri tev pārmetīs viņu atvašu samaitāšanu :D