katrs viļņas brauciens ir mans mīļākais
vakar bijām uz mr. executive transvestite, akdies cik viņš bija brīnišķīgs, miļōnsreiz brīnišķīgāks nekā toreiz rīgā (vai toreiz mums bija atsūtījuši kādu erzacediju? vai ar mani kaut kas bija atgadījies un ar ediju viss bija kārtībā?)
man ir jauns visumīļākais restorāns pasaulē, būsiet viļņā, ejiet visi uz džiaugsmas
tur ir baraviku saldējums (dievišķīgs!) un melni zivju bumbuļi uz melnām oglēm, un (atvainojos par prastumu) katrs ēdiens patiešām ir piedzīvojums, un gaismas un lietas tur ir vienkārši apbrīnojami gaumīgas un trāpīgas

nu bet kā, kā cilvēki paspēj lietas?

jums vēl kādam cibā ir piepisusies gemius aptauja? tā ka nevar neviena ieraksta komentārus atvērt, neatveroties gemius tabam? tikai uz telefona gan, vismaz man

akordionējot uz kādu ierakstu freidlistē
un kad jūsu rajonā zem jūsu logiem pēdējoreiz pacančiki un pacankas pusnaktī no auto ar visām durvīm narazpašku skaļi klausījās šo dievišķo zāles dziesmu, malkodami divpadsmitgadīgu skoču?

bišu spiets

šodien tai mūsmalas nekurienē starp tiltiem un vilcienu un tramvaju sliedēm man pretī minās vīrietis pižikā un ar ļoti skaļu all that she wants audio, goda vārds

gribu jums izstāstīt jautrāko stāstu, kāds dzirdēts šai pēdējā bēdīgajā laikā
es viņu dzīvē stāstu visiem, ko satieku, pat sieviešu dienas stendapā uztrausos uz steidža, lai izstāstītu plašākam pulciņam (jo pēc mis sarajevo uzstāšanās tas bija obligāti jādzird visiem klātesošajiem, visu atzīstu, neko nenožēloju)
tātad
viņnedēļas piketā par rīgas domes atlaišanu mani (principā jz. nistagmu, bet es biju turpat blakus) uzrunāja kāda sieviņa, kurai bija gan plakāts, gan no 12. gada glabāts žurnāls ir ar zelta puisēniem uz vāka
ukrainiete esot, latviešu valodu pati iemācījusies, ļoti ar to lepojas
un lūk kā šajā procesā viņai reiz gadījies sevi apkaunot
noiet viņa uz bibliotēku, atver tur feisbuku, ierauga komentāru "ušakovs ir pimpis"
viņa tāda vārda nezina, iet meklēt vārdnīcā, neatrod
tā kā latvieši viņai ir cieši iestāstījuši, ka latviešu valodā lamuvārdu īsti nav, ja mums vajag lamāties, tad mēs to darām krieviski
viņa sauc bibliotekārei pār visu zāli
evij, evij, kas tas tāds ir, pimpis?
žetons evijai, starp citu – izsniedza kundzītei slenga vārdnīcu, lai izglītojas

vakar pārnācu mājā no jogas krietni atkāpusies no суета сует, nulle vēlēšanās vērt vaļā internetus un izkaisīt uzmanību un mieru (parasti man tā nemēdz būt), ilgi sēdēju un skatījos uz kaķiem, kuri jau pavisam neparasti tuvu viens otram gulēja uz divdesmit pirmā gadsimta mūrīša – virtuves siltās grīdas, un domāju, nē, pat ne domāju, jutu par dzīves un nāves duālismu

meklēju arhīvos, vai mr executive transvestite ir bijis rīgā vai man tikai tā liekas (jūs esat lietas kursā, ka viņš aprīlī būs tallinā un viļņā, ja?)
un ieraudzīju, cik mana ciba bija forša, kad rakstīju tajā katru dienu
nemaz nerunājot par to, cik noderīga uzziņām
tagad piemēram es jums jau kopš novembra nevaru pastāstīt par le guess who un manu personīgo brīnumu ar breeders
vispār es tur visvairāk gribēju pilnīgi nejauši uz ielas satikt toniju burdēnu
nu jo tur sarunu programmā bija jāuzstājas asjai ardžento (kādreiz varbūt atnāks lemurs un pateiks, kā īstenībā jāraksta viņas vārds)
un tad viņa krita nežēlastībā, tas viens
un tad tonijs burdēns vispār paņēma un nomira

starp citu, šajā laikā labi var redzēt, kuriem cilvēkiem ir saskare ar āziju ārpus ķīnas un kuriem globālajiem zīmoliem ir auditorijas āzijā
tie saka austrumu jaungads un lunar new year, nevis ķīniešu jaungads un chinese new year
ķk!

rubrikā "huļi jūs no manis šo slēpāt"
spodrība jau gadu ar astīti ražo mazgāšanās produktus ar melnā balzama, ē, garšu!

kad vakarā aizstrādājas līdz rītam, būtiskākais ir saprast, kurā brīdī jāpārstāj vīna dzert, tā pasludinot jaunas darbdienas sākumu

starp citu, runājot par cilvēku kaitinošo nespēju atšķirt latviju no lietuvas, slovēniju no slovākijas, šveici no zviedrijas (it's a thing)
es piemēram šaušalīgi jaucu malaiziju un indonēziju

mēs piemēram vakar braukājāmies šveiciešu rodeļos vjetnamas kalnos un vakarā pasaules zemākajā skaibārā es uz steidža ar akustisko koverbandu dziedāju creep (pirms tam no sirds atvainojoties tomam jorkam)
un kā jums iet?

atceraties to stāstu, kā mija vjetnamā sāka pat ar bankomātiem kaulēties?
ho ho ho, ja viņa redzētu, kādu traci sacēla čanga, kad mums dalatas naktstirgū paprasīja biš par daudz par vakariņām
izsauca galveno saimnieci, visu saskaitīja uz pirkstiem, "un par šito tavi čaļi mums šitik naudas prasa, kauna nemaz nav?"
dalata ir normāla vjetnamas šveice, skaidrs, kāpēc mūsu dārgajam šveiciešu draugam šeit tik ļoti patīk, pat šveiciešu rodeļi te ir
vēl te ir vēss (10 grādi mazāk nekā saigonā) un parasti arī slapjš (bet ne šodien) un te viss aug griezdamies – visas dienvidvjetnamā nopērkamās puķes un augļi un dārzeņi un zaļumi
un vīnogas, te ir patiešām garšīgs vīns (ja zina, kuru ņemt), un vīnam piekožam zemenes ar čili
tikai dalatā ceļavidus borģūras ir rožu dobes, nu jo dalata

ikrīta dilemma saigonā – ko pirmo, alu vai kafiju

ko es biju dzīvē redzējusi: ka uz svētkiem veikalā izpērk brutu
ko es nebiju dzīvē redzējusi: ka uz svētkiem veikalā izpērk cukuru
cukuru, karl!

kad mēs bērnībā lasījām padomju savienības aprūvēto zinātnisko fantastiku un sapņojām par videozvaniem ķiverēs un pulksteņos, kas to būtu domājis, ka tā kunga divtūkstoš astoņpadsmitā gada nogalē mēs šo tehnoloģiju izmantosim tam, lai no pagraba piezvanītu uz virpu stāvu augstāk, un virpotājs varētu izvēlēties, kuru cheap dusty wine ir jānes augšā
also, jā, mēs esam nonākuši tiktāl, ka dzeram cheap dusty wines, jo šaimājā ir tāds laika trūkums un graužamsliedes pārbagātība, ka vīna plaukti ir tik tukši kā vēl nekad, un jāķeras pie neaizskaramajām rezervēm (gaišība, jūsu bordō būs nākamie)
savukārt graužamsliedes pārbagātība noved jaunos "pieslieniet mani stūrī" apvāršņos, un tam atkal ir tāda interesanta prō-krast blakne, ka es attopos no brīva prāta, bez spaidiem un viltus, komentējot pie cibas cietserdes labspārņiem