kopš šodien pārteicos, ka no romeo un džuljetas esmu izlasījusi vēl tikai pirmo sezonu, ņemu šo vārdu pastāvīgai izmantošanai cēliena vietā.

rasbainieciņu tautas paruna - bērsi sāli uz brūcēm, dabūsi sāli acīs.

man ļoti patīk tas, kā latviešu sarunvaloda apstrādā vārdu 'suši'. pieņem to kā daudzskaitļa nominatīvu un bliež tālāk kā pēc instrukcijas - ēdam sušus, aizejam pēc sušiem. tā nu es šodien sēdēju un ripināju susi un domāju par to, cik forši es latviski ripinu vienu susi.

obožaju, ka visi citi lasa lielo laivu žurnāli un pārpublicē inčīgāko. ielieku savā plauktiņā egila belševica vidusāzijas slenga paraugstundu. (daži izcilākie piemēri: шайтан-маршал – аццкий сотона, cакля-бардак - вечеринка, cакля-кирдык - after-party)

idioma "i wanna have your babies" ir vienkārši lieliska. sezitōl.

man ļoti, ļoti patīk aff vs ež kašķa rezultātā ieviesusies idioma "draudēt ar tunci".

madame_silences vecāku leksika manī sapurināja baigo nostalģiju.

mēs varējām būt vecāki skaistiem, gudriem un indīgiem bērniem. un viņi kādreiz rakstītu savos blogos or whatever, ka vecāki ar jancīgu baudu darina un pielāgo vārdus.

neliels ieskats:

pelmenis - drusku tā kā mudaks
baktons - mazā kafijas paciņa 3 in 1, parasti nescafē
teftelis - kārtīgs mudaks
pinkiks - obviously pikniks
rostbifs - liela žurka, kuru noķert nav kaķēna spēkos
avīze "rendas ziņotājs" - zvans no vēlā vakara autobusa, lai brauc man pakaļ uz autoostu/mežvaldi
es ar savas draudzenes ēdu kotletes - dziesma eirovīzijā talantu fabrikā
vjukšķks - zvēriņš. visvairāk jau mīkstie zvēriņi, vai arī mēs paši. (iedomājieties, iziet tāds rasbainieciņš pagalmā un sāk taurēt "vjūūūūkšķk! vjukšķk!" un nekad īsti nevar zināt, vai tiek saukts kaķīts vai dzīvesbiedrs.) (nu labi, "vjūūūkšķk! kur lāpsta?!", tas tā kā būtu skaidrs)


un vispār es to jau sāku aizmirst. fakit. lielāko daļu jau vairs vienkārši neatceros. fakit.

jaunlatviešu jaunvārdi, kuri man ļoti patīk: ēriki un emīls.

- cik maksā biļete uz tortoises koncertu?
- tipa kādi 20 ēriki

- kāds tev emīls?
- rasbainieks at gmail

nuvaizinies, "adder" britišinglišā ir "odze", bet amerikaninglišā - "zalktis". tas tāpat kā baraviku un zaļo mušmiri vienā vārdā nosaukt.

mazuliet līdzīgās attiecības starp latviešu un lietuviešu "briedi" un "alni" vismaz ir smieklīgas. un nekaitīgas.
bet patiesībā briedim un alnim ar augstākminēto nav nekāda sakara.

es vispār gribētu kādreiz, kad man būs dēls (moš būs), lai viņam vārdā būtu Bazils Briedis Zaķis.

bet patiesībā dēlam vārds man toč ir izdomāts. neteikšu, noskatīsies vēl kāds :)

man ļoti patīk, ja cilvēki saka "bužināt zobus" un "ritināties gulēt"

pleasure - a fundamental feeling that is hard to define but that people desire to experience. jā, vārdnīcas lasīt man nudien patīk.

tējkanna jācitronskābē reizi 2 dienās. aizdomīgi kaļķaini.

(tas tikai par godu vārdam jācitronskābēt)

ir viena lieta, ko es nemūžam nepiedošu tam valodnieku kantorim, kas nosaka kā kam būs būt. visādas saskarnes un izvēlnes un visi citi ar piedēkli -n- jaunveidotie mūdži (kuri arī man uzdzen šermuļus) ir dzīves sīkums salīdzinājumā ar to, ka sāls ir izmesta no 6.deklinācijas. nožēlojami. ja nākamā būs sirds, es ķeršos pie automāta, bez jokiem.