lord vetinari on drugs:
i have no particular objection to people taking substances that make them feel better or more contended, or, for that matter, see little dancing purple fairies - or even their god if it comes to that. it's their brain, after all, and society can have no claim on it, providing they're not operating heavy machinery at the time.
http://klab.lv/community/es_shobrid_lasu/282164.html

es beidzot pilnīgi droši zinu, kas cilvēkiem ir jādod lasīt kā pirmais pračets - visa tiffany aching sērija. pārlasu ar baigo garšu.
tāpēc nesiet ka atpakaļ visus tos manus pračetus, ko jums esmu iedevusi lasīt. man ir noticis īss konekts ar atmiņas datubāzi - rekoverētie dati vēsta, ka pie decembra ir mort un pie martcores ir kaut kas (wintersmith? pie kā ir mans wintersmith?) un pie kašaduras ir arī kaut kas. pārējie 10 piesakās paši.

and, as always happens, and happens far too soon, the strange and wonderful becomes a memory and a memory becomes a dream. tomorrow it's gone.

ach, crivens, pračets lasās tik ātri un neatvairāmi, ka ir jau cauri. es (un noteikti vēl daži miļōni cilvēku plašajā pasaulē) jau divas grāmatas esmu izlasījusi kā pračeta pēdējās. esmu gatava lasīt vēl un vēl pēdējās grāmatas, kaut nu tādu būtu vēl daudz.
gribu vēlreiz pārlasīt visu tiffany aching sēriju, kur ir mani the wee free men, a hat full of sky un wintersmith? (vismaz divas no šīm trim grāmatām ir bijušas manā īpašumā, nevis ņemtas lasīt no citiem) anuka atdodiet!

varbūt labāk parunāsim par skaisto dzīvē?

jā, šobrīd lasu :)

tāks, kurš jau ir redzējis going postal ekranizāciju? iznāca pagājšnedēļ.
on other pratchett news, reku tiek lēnā garā internetos izlikti viņa 60.gados ar pseidonīmu uncle jim (sic!) izdoti stāsti:
http://terrypratchett.weebly.com/

30.maijā iznāk kārtējais pračeta tv ekranizējums, going postal (martcore, grāmatu!)

ja jums liekas, ka twilight ir īsteni aizkustinoša mīlassāga, tad davai, i dare you, izlasiet pračeta nation, neapšņukstoties beigās.

par mazām meitenēm un dzimšanas dienu dāvanām - teleskops un veci bārdaini zinātnieki vs ponijs:
who'd want a pony, if you could have the whole universe? it was far more interesting and you didn't have to muck it out once a week.

mani te purniņgrāmatā pieaicināja feisbukšelfā, tipa brag about and review books you read. tajā brīdī lasīju pračeta reaper man un šajā faktā arī godīgi atzinos. tagad, kad mana uzmanība šai štellei ir pievērsta vēlreiz, tikpat godīgi arī atzinos, ka esmu jau izlasījusi. un tad sāku klikot pa rekomendāciju rindiņām 'already read', un tā 24 reizes, kamēr rekomendācijas beidzās.

šodien kaut kāds hate day gadījies.
bet vispār es varētu kļūt zvērīgi reliģioza un lūgt dieviņu, lai mans telefons nekad nekad vairs neplīst un lai man nebūtu vairs nekāda nekāda darīšana ar sonīēriksonu autorizēto servisu šai valstī, un pie viena varētu aizlūgt arī par visiem jums, mani mazie draudziņi ar sonīēriksoniem.

labi, ka mājās stāv puslasīts pračets, no kura fragmentiņš lielisks jo lielisks
( zem kata )

destiny is funny stuff. you can't trust it. often you can't even see it. just when you know you have it cornered, it turns out to be something else - coincidence, maybe, or providence. you bar the door against it, and it is standing behind you. then just when you think you have it nailed down it walks away with the hammer.

only in our dreams are we free. the rest of the time we need wages.

it was the kind of conversation where both parties spend a lot of time looking at their feet and picking at their fingernails. ninety per cent of true love is acute, ear-burning embarrassment.

things that try to look like things often do look more like things than things. well known fact.

oh, obvious. i'll grant you it's obvious. trouble is, just because things are obvious doesn't mean they're true.

so now it really is the season to be jolly and all other things ending in -olly.

švisiem špriecīgi!

šī ir īstā nakts, lai lieku reizīti noskatītos hogfather. jo, atgādināšu, man nav nevienas pašas nelasītas pračeta grāmatas.

cirslis kretīns manā vecumā.

miegam paredzētas 3.5 stundas. palienu zem segas. auksti. pieceļos, aizeju uz blakusistabu, izņemu no somas joprojām to pašu good omens. atgriežos guļamistabā, palienu zem segas, ieslēdzu lasāmlampiņu. nu var arī kvalitatīvi pavadīt nakti.

un tā vienmēr ar to pračetu.

atmetot malā kautrību, es ik pa brīdim, kad apriebjas norvēģu jauno rakstnieku frustrācija titrējamajā filmā, pa mazam gabaliņam palasu good omens (pračets kō-autorībā ar nīlu geimanu, aiz ļinka citātu izlase no šī opusa) un rēcu kā lauva saulrietā. the best pratchett ever. turpmāk, lai iepazīstinātu ar viņa daiļradi un uzsēdinātu uz āķa, vispirms došu šo, un tikai pēc tam ķeršos pie discworld. tātad jānopērk vēl kādi 3 eksemplāri.

jā, visi tie, pie kuriem ir ieķērušās manas pračeta grāmatas, uz ziemassvētkiem varētu sadāvināt man viņas atpakaļ.