kad viens no diviem pirmajiem vakarballītes viesiem pārsteidzīgi pieminēja britu enciklopēdiju, es piedancoju pie plaukta un izvilku 2 plānas grāmatiņas ar zeltītu uzrakstu an anthology of pieces from early editions of enyclopaedia britannica, iespiedu tās viņiem rokās, un sākās daiļlasīšana skaļi. pievedīšu jums pāris piemērus no randomi uzšķirtām lappusēm -

šķirklis British Judges in India: Among other causes of evils may be enumerated the incapacity of Europeans to officiate as judges in a society so peculiarly constituted as that of India, with the usages and manners of which, as well as with the general character of the people, they remain to this day in a great measure unacquainted.

šķirklis The Proper Clothing of Infants: The absurd mode of swaddling up infants in such a manner as to confine them almost from all motion, and leave scarce a limb at liberty, which has been so often exclaimed against and represented as highly injurious to the symmetry and vigour of the human frame, is now almost entirely laid aside; and therefore we need not raise our voice against it. Still, however, there are certainly too many pins and bandages used in the dress of infants: these are unfavourable to the circulation of the blood, impede the growth, and often occasion those tears and that peevishness which we rashly attribute to the natural ill-humour of the poor creatures.

vēl mums ir ilustrācija ar Machine for draining Ponds without disturbing the Mud,
nu un tādā garā.

vēlāk daži no mums varēja skaudīgi skatīties, kā daži citi no mums pirmoreiz mūžā iepazīstas ar trusīšu pašnāvībām (skat. jūzerpikču).
rīgas bruts sangiovese rosé ir lielisks lielisks, un no pēdējās ledusskapja stūrī aizķērušās kašasas mēs galu galā uztaisījām no-bullshit-caipirinha - tikai kašasa un laima sula, nesaprotu kur es biju agrāk. vispār ledusskapis kā bija pilns ar alkoholiskiem dzērieniem, tā joprojām ir.
pašās beigās mēs ar kantu pagonkojām ar ričukiem pa rajonu, es jau gan zinu, ka tas tikai tāpēc, ka kantam patīk, ka viņu pavada mājās. ja jūs zināt, kur dzīvo nefolks, tad zināt arī, kur mēs braukājāmies. tā kā es to nezinu, tad man nav ne jausmas. zinu tikai, ka bija jāskatās vai nefolka logā nedeg gaisma. ha, jau gandrīz rītausmā, kāda tur gaisma. gaisma bija aiz vecrīgas silueta, kur ausa saule. es jau biju palikusi viena un braucu kā pēc kompasa uz austrumiem, cik pietika spēka un veselā saprāta (un tas nebija daudz, bet toties skaisti).
un kad beidzas miegs un paģiras, kad novārgušajā rumpī jāievada spēcinoša pārtika, uz to laiku visas ēstuves ap baznīcas laukumu ir ciet, tā ka devos iemēģināt to saslavēto picēriju kalnciema ielā, izbijušā armēņu iestādījuma vietā. ļoti ļoti garšīgi, un tur ir dr.peppers ko padzerties, recommended.

paldies par uzmanību, tagad es ievārīšu ķirbi mates un visa tāda smuka kārtīgi pastrādāšu. visa tāda smuka tāpēc, ka mana brīnišķīgā friziere ir nogriezusi man tādu pričeni, ka varu kaut 3 dienas nemazgāt matus un vienalga būs smuki (man tā nekad nekad dzīvē nav bijis), vispār varu nekrāsoties un brillēs staigāt un nemazgātiem matiem, un vienalga smuka. tā lūk mēs te dzīvojam.