|
Dec. 15th, 2005|02:36 am |
kad es ieraugu, ka cilvēki visādās vietnēs* savu atrašanās vietu apzīmē ar visādiem mākslīgi (mērkaķinga nolūkos) radītiem kodētajiem apzīmējumiem (pilsēta ar rītdienu, iedvesmas pilsēta utml), man vienmēr iestājas apdomāšanās brīdis, kamēr galvā saslēdzas kas te ir kas. sabīdās liste ar pilsētām, kurām ir šādi kodētie nosaukumi, ar spārnoto nosaukumu listi, kamēr noklikšķ - jā, pilsēta ar rītdienu saucas v-pils (piemēram). laikam jau ar to es gribēju teikt, ka šitie nosaukumi savu misiju nepilda - momentāni atpazīstami nav. nemaz neiedziļināšos tajā, cik smieklīgi viņi toties ir.
*to, kas kursīvā, izrunājam/lasām/iztēlojamies ar dziļu riebumu |
|