arī šodien es nesabildēju logu mazgātāju, toties dabūju maķenīt pabraukāties ar ričuku labā kompānijā un saulītē - jūs vispār varat iedomāties, ko tas nozīmē, ja esi visu ziemu pa sniegiem un lediem un tumsību maucis vienatnē?
tā sapriecājos, tā sapriecājos, ka krišnaītu dāmai, kas lūdz ziedojumus zupas virtuvei, teicu kāda runa un iebēru latiņu. tagad kādam jāapēd viņas iedotie saldumi un jāpaņem no manis grāmata par šrī praphupādu, jo man tāda jau ir kādus padsmit gadus, kopš swāmidžī pusdienu laikiem.