kāds man reiz stāstīja, ka zvēriņiem nav tādas laika izjūtas kā cilvēkiem.
kamēr rita izgulēja pēcoperācijas miegu klīnikā, rūdis bija laimīgākais kaķis pasaulē. visa teritorija viņam, vienīgais cilvēks viss viņam. neatkāpās no manis ne soli, laizīja seju un murrāja.
ritu sagaidīja kā pilnīgu svešinieci.
māsiņa pārradās mājās, nedrošiem solīšiem aiztipināja līdz gultai, pagaidīja, kamēr es viņu tajā iecelšu, un palīda zem segas gulēt. rūdis joprojām sēž uz vakts.