ak jel, kvēli mīļotie zvēruļi, lai allaž ziediem kaisītas jūsu dzīves takas un tā 'n tā 'n tā, lūdzu iecērtiet sev degunā, ka cibas komenti man nāk uz meilu. un ja kāds no tiem izpelnīsies manu īpašu mīlestību plus vēl tiks žigli izdzēsts, es to ar lielāko prieku publicēšu žurnālā, un tad gan izdzēst varēs tikai ar domu policijas rakstisku iesniegumu denisam.

rau, aplūkojam manu iepriekšējo pukstu un izbaudām komentu:
- Es protams ar zināmu piepūli ņemot talkā arī vizuālos paligmateriālus saprotu, kādu domu tu esi mēģinājusi izteikt, taču nenoliedzmi, ka no 18 vārdiem tikai 11 ir tādi, kurus varētu attiecināt uz latviešu valodu. Un arī no šiem 11 četri ir saikļi vai palīgvārdi. Tas par ko reiz jau tiku rakstījis.
(autors lai paliek anonīms, ja vien pats nepieteiksies godaraksta saņemšanai, ziediem un asarām un publikas mīlestībai uz sarkanā paklāja jebkurā pozā)

pedantiskais inquiring mind liek nekavējoties pajautāt, kā tad latviski saukt metro un sanpaulu.

bet tagad studijā - žurnāla autores steitments:
tārkie trauki un pietri, ja jūs tiešām nebijāt to ievērojuši, es savā žurnālā rakstu tieši tā kā runāju. visās man pieejamās valodās, ar jokiem kurus zina tikai viensdivtrīs cilvēki, ar bezkaunīgiem kalkiem un zirgdeķīgām rupjībām. tā man patīk, tā es runāju, tā es domāju un tā es rakstu. sekot līdzi kaut out of morbid curiosity allažiņ velkomēti.