zajebis, dakterīša veselu nedēļu man ārstēja alerģiju, kuras nav. mandarīnus, lai, nedrīkstēju ēst. rītā un vakarā zieķējos ar šķidru krīta smēri, par kuru mazie gōti būtu gatavi kādu nogalināt, gočpendel.

nu neko, tagad mani draugi spēlē novusu, skatās mūviju par limuzīnu ziemassvētku nakts krāsā (ha!) un klausās, kā es ik pa laikam apmierināti ierukšķos par to-do listē izstrīpotu aitemu vai kādu rezervētu naktsmāju. es krāmēju somu un svītroju aitemus, piedzerot tiem brutu. viss kā par asti.