man arī ir ko teikt par wikī, kristī un barsu:


dzīvesgudrs - jā, ķiķināms - jā, identificēties - viltīgi sadalīts pa abām amerikāņu tūristēm. jo filma ir par to, kas ir sliktāk - zināt ko gribi, dabūt un pēc tam būt nelaimīgam, jo to tev patiesībā nevajadzēja, vai nezināt ko gribi, zināt tikai ko negribi, un tāpēc būt pastāvīgi nelaimīgam. dzīvē mēs to dabūjam komplektā, dramaturģijā to var skaisti nodalīt un no tā uztaisīt šādu skaistu filmu.

par skaistuli barselonu trekns pluss, par meiteņu nepārliecinošo bučošanos trekns mīnuss.