davai, dārgie draugi, uztaisīsim vienu jautājumu&atbilžu vakaru. es jums jautājumus, jūs man atbildes.


la problema numero uno:
имеются divas dažādas riepas ričukam,
priekšā [klik-tu-enlārdž]

pakaļā [klik-tu-enlārdž]


pagājušo ziemu nobraucu ar vienādām tām pirmajām, viss forši. šovasar pakaļējā riepa ņēmās plaisāt, darbnīcā atradās tāda kāda nu ir uzlikta. un šausmīgi, tiešām šausmīgi slīd. jau slapjajās vasaras dienās kā bija tā bija ar ieslīpiem šķēršļiem, bet šādā vakara pļuriņā kā šodien vispār jebkura kustība pa liektu līniju draud ar novilcienu uz mutes sāna. adrenalīniņš jau forši, bet man ir arī tempā jāpārvietojas no punkta a uz punktu b bez traumām.

tātad la pregunta numero uno:
kādu un kur (tikpat svarīgs jautājums) man tagad meklēt riepu pakaļai?

la problema numero dos:
имеется ledusskapis of the artificial intelligence kind. un viņš man grib kaut ko pateikt. tik ļoti grib, ka pīkst uz mani vismaz reizi stundā. es gan nesaprotu, ko tieši viņš grib pateikt. manuālis ir zudis laiku lokos, un es visai atturīgi izturos pret iespēju skrūvēt viņu ārā no glamūrīgās ķēķa iekārtas, lai varbūt atrastu kaut kur uzrakstītu modeli (kantoris whirlpool, novērtējiet ironiju) un sagūglētu trobeļšūteri. tāda lūk netverama ir mana problēma numero dos.

tātad la pregunta numero dos:
ko vispār tādi a.i. ledusskapji mēdz gribēt pateikt cilvēkiem?