hosting foreign strangers in moderate amounts is a way to get a life. tā ja.

pa šīm dienām ienācās plāns izmantot štābiņu (kurš tagad jau ir pritons ar izdauzītiem logiem, nevis štābiņš) par šoka terapijas punktu pirms īstās apmešanās vietas uzrādīšanas. to es noteikti kādreiz izdarīšu, gočpendel. un gaumīgs noslēgums visam dīvānsērfošanas tusiņam bija pusnakts pastaiga pa āgenskalnu līkumu līkumiem, gar drakulu pilīm un šķūnīšiem līdz simamuras pasaku namiņam, jo nevar taču tā vienkārši laist gulēt cilvēku, kuram septiņos jāceļas uz lidmašīnu.

nemaz nerunājot par sauso atlikumu - lolkaķu grāmatu. mandomāt ar šo dāvinājuma aktu turpmākajiem viesiem ir uzstādīta megaaugsta latiņa, kuru pārspļaut būs grūt jo grūt.

teikšu ka dzejnieka vārdiem: penšiki ir priecīgi. penšiki atgriezīsies ēterā.