izteikšos ka plašāk arī par sigur rós koncertu.

man patīk šī grupa, vienmēr ir patikusi. kā kopš tālajā kurāturgadā henča uz manu vārdadienu atnesa nesen iznākušo zilpapīrvāciņu disku ágætis byrjun. esmu jutusi kārdinājumu aizbraukt uz viņu koncertiem tuvējās valstīs, bet neesmu aizbraukusi. taču vajadzēja.

jo šis bija pieklājīgs koncerts, kājiņas kustināja, rumpīti šūpoja, bet jumtu nenocēla, iekšas neizpurināja un vispārīgais sekss bija švaks. pēc pirmā šoka par skaņu (izklausījās kā bez sončika* sākumā) un bildi (eitunost!) tomēr iestājās pavilciens, taču ne vairāk par kvalitatīvu pavilcienu bez pārlaimes faktora.

bilde (eitunost!) vispār paģēr atsevišķu aprakstu. mīļie cilvēki, nu kā var puisēnu grupu, kuras precīzākais keywords ir 'trausls', saģērbt emogotu žaķetītēs ar bārkstīm, labākajā gadījumā vienkārši uzvalciņos (kuros ir ahujenna neērti spēlēt) un vēl iemērkt vaigu kaulus gliteros, ņebosj lai asariņas spožāk spīd? ja hujeju, dorogaja redakcija.

bet vispār pēc koncerta man visā visumā šķiet, ka tikai tagad sigur rós ir koncertgrupa (ja klausās un aizmiedz acis). līdz jaunajam albumam, kurā ir bīts un daudz vairāk taisnāku ritmu (kas arī sobstvenno pavelk koncertā), tā bija ierakstu grupa. ļoti skaistu ierakstu grupa. un nē, man koncertā amīnas zaķu nepietrūka.

p.s. protams, ņemiet vērā, ka pēc my bloody valentine mana dzīve un koncertapmeklējumi vairs nekad nebūs tādi kā iepriekš.
p.p.s. un no latvijā notikušajiem lielajiem končiem šis ir gada labākais šā vai tā. arī ja līdz manai latiņai neuzleca.

* ejiet pajautājiet sirkes memberiem, kas īstenībā ir sončiks :)