tātad škrobe lielā bija par to, ka pirmajā manis tulkotajā lubenē redaktore bija rūpīgi izravējusi visus vārdus "mauka", kaut arī es biju stingri pieturējusies pie autores skaidri saprotamā iedalījuma, kādās situācijās to saukt par "mauku", kādās par "ieleni" un kādās - "prostitūtu". nu apmēram gads ir riņķī, un liktenis iesviež manu jauniztulkoto lubeni atkal šīs pašas redaktores rokās. šajā gabalā sāpīgais vārds parādās vienu reizi un ir, manuprāt, pilnīgi neaizvietojams. pie redaktūras kopīgās pārskatīšanas es ceļu galdā nesen kaut kur saklausītu faktu, izmantojot to kā neapgāžamu argumentu. "dona kihota" tulkotāja arī esot savulaik kārtīgi pacīnījusies, lai redaktori neizmēztu vēstures mēslainē frāzi "ak tu mauka, maukas dēls". un, ja reiz pat "donā kihotā" šāds vārds ir pieļaujams, tad ar ko vidusmēra lubene būtu sliktāka??? rezultātā redaktore bez vārda runas ievelk tekstā slepeno zīmi "atcelt labojumu", un es sajūtos kā uzvarējusi vismaz kaujā pie saules :)