tā, man ir viens retoriskais.

kāpēc, nu kāpēc tu cilvēks pēc dūšīgi nostrādātas darba dienas (turklāt patīkamākā plezīra darba dienas, kādu tu savā pašreizējā nodarbošanās jomā vari dabūt) un vēl pēc sava dramaturgu pulciņa pārnācis mājās un paēdis zivu zupi, nevari vienkārši pelnīti sasliet kājas gaisā un pabaldēt par kaut ko nebūt, bet tev pulksten vienpadsmitos jau atkal jāķeras pie tulkojuma, kuram miroņlīnija bija precīzi pirms 2 nedēļām?