savukārt krahs, fiasko un disko beidzās ar vizīti pie kaimiņiem (hip hip urā! bestest everest!), tik cietām riepām kā vēl nekad un krustu šķērsu izbraukalētu āgenskalnu līdz pat ķīpenei.

pie bankasskrāpja vienpadsmitos vakarā visi soliņi aizņemti, patiltes un maģistrālās ielas joprojām pilnas velosipēdistu. a man katra apmalīte kā zemestrīce, es taču visu laiku tādām pamīkstām riepām braukāju kā tādā mīkstā dīvānā.