redzēju, kā in action izskatās slavenais netrafarētais cp subaru diskokārs. da pēc ziepčika bembistu izklaides izskatās. minos mājās gar jēkaba laukumu un valsts banku, pēc 50 metriem mani gaida oficiālais veloceliņš, a tur man ceļu pēkšņi nogriež kaut kāds jaungada eglītes un brazīlijas karnevāla deju platformas hibrīds - vesj takoi migajet un, bremzēm kaucot, apstājas tieši šķērsām nobrauktuvei. kurai strauji tuvojas neievērojams subjekts uz ievērojama objekta - es pelēcīgā mētelītī uz riteņa ar mirgojošu lukturi priekšā (tas man tur ir ne jau ceļa apgaismošanai, bet tieši tāpēc, lai tumšajā diennakts laikā pretimnākoši un pretimripojoši subjekti un objekti mani laicīgi ievērotu un mēs varētu draudzīgi sadalīt ceļu). bet mana lampiņa ne tuvu nestāv tai gaismas mūzikai, kādu izpilda cp subaru, kad tam jāizpleš proverbiālās košās spalvas un jānorāda kādam autovadītājam, ka viņu gaida draudzīga saruna ceļmalā. kaut gan es tā autovadītāja vietā toč vienkārši nodomātu, ka tur kaut kādi pižoni mērkaķojas izpušķotā autiņā.

un vēl nekad neesmu sapratusi, kā cp izdodas pilsētas satiksmē pārliecināt konkrētu braucēju apstāties, ziņojot to viņam caur matjugaļņiku (pazīstams arī kā rupors). tā taču ir tīra randoma noiza plūsma.