lai vai kāda būtu pogoda, ap šo laiku pagalmā vienmēr pīpo un aliņu dzer tuvējās skolas jaunatne. šajās dienās arī pikojas. skatos un priecājos.

slimības lapa valda un spārda. ir tik kruti būt tādai čāčai, kas cauru dienu sēž pie virtuves loga, klabina rindiņas pižōnu lapsītī, urbina degunu un malko dzērienus. jūtu sevī spēcīgu babuļas novērotājas potenciālu ar iespēju upgreidoties uz veco kargu pagalma soliņa slīpētāju.
prasās pēc ilustrācijas no lisabonas, bet man nav tā tripa bilžu.