kas meklē vienu, tas atrod i vienu, i otru, i trešu - termometram līdzi no kastes iznāca arī balderjāņi (sen vajadzēja), aspirīns un islandes ķērpja tabletes katram gadījumam. skaties tu man, providence, ja pašrocīgi citiem allažiņ izrakstītā recepte "ingvertēja 2 liel krūz, balzams 100 gr un žvīks zem deķ" uz mani nenostrādās tūliņ pat un visas nakts garumā, tad es tev rīt izrakstīšu pizdulējus, vot. kā nekā tieši rīt mani gaida superdupersvarīga tikšanās, nē, es pat nebaidos vārda mītiņš, kurā man pat nekas īsti nebūs jādara, bet tā gaitā man simboliski tiks iesprausts liela, smaga un reizē arī pačotīga mantojuma krusts pakaļā.

tā nu sēžu smaidu gaidu, vēroju simptomus. pusceļā līdz mājām sajutu, ka iekaisusi rīkle, pēc pirmās stundas mājās sajutu piezogamies temperatūru un to pavadošo spaini galvā un maķenīt sāpošu ādu allover, pēc otrās stundas mājās vēroju termometru - 1 grāda desmitdaļa 10 minūtēs, 37'1 - 37'4 so far. nu tad prozīt, zvēruļi, par tiem virsnormas balzama tilpumiem!


which reminds me... tajos laikos, khe khe, kad es vēl dzīvoju kuldīgā un studēju rīgā un starp citu arī biju pārstājusi lietot alkoholu uz veseliem 2 gadiem ar astīti, kādā skaistā vasaras dienā sesijas laikā starp eksāmeniem braucu mājās uz zabadaku. tad man vēl bija vecie melnie dredi, kurus pirms braukšanas izmazgāju un nežāvējusi braucu laukā uz ceļa stopot, (ō, jau 37'5!) kā nekā saulaina diena, viegls vējiņš (sic!), pilnīga ļapota. nonākusi pie plostiem (pa vidu starp kandavu un sabili, tā smukā līkumotā vieta), jutos jau tik bezspēcīga, ka biju gatava ietīties vējjakā un likties grāvī gulēt. tā kā jau bija pēcpusdiena, izsaucu darbus laimīgā kārtā beigušo dzīvesbiedru, lai brauc man pakaļ. aizvilkusies līdz skatu laukumiņam (tas ir savukārt tā kā pa vidu starp plostiem un sabili), tur nostopoju saldējuma vedēju, ironically enough. rendā mani, jau galīgi šļauganu, dzīvesbiedrs pārsēdināja savā darba mašīnā un aizveda mājās dakterēt. ielēja soļankas bļodiņu un teraflū krūzi, kā šodien atceros, un nomērīja temperamentu - 38 and rising. un nākamajā dienā pusdienās atveda slimnieciņam meloni. to mēs nošņakstinājām, sēdēdami pie dienvidpuses durvīm, kur abās pusēs puķdobes. pēc pāris nedēļām tur sāka dīgt tādi jancīgi gurķi. diemžēl ar visu stādiem pāri uzbūvēto mazo siltumnīciņu, nepaspēja aizmest augļus. bet vismaz uzziedēja dažas melones gan. (ō, jau 37'8!) un uz nākamo eksāmenu biju jau vesela.
kopš tā laika es vienmēr apzinīgi žāvēju dredus arī vasarā. arī tagad tos dažus cm matu apzinīgi žāvēju. tak jau laikam nedažāvēju.

ar labu nakti, mazais draudziņ.