|
Dec. 16th, 2007|02:16 pm |
es arī par to kādu brīdi reflektēju. sapratu, ka sāp jau tikai galvā un vēl šur vai tur. pārējais organisms brīnišķīgi turpina funkcionēt, un tas vien ir pietiekami lieliski, lai par to ekstāzē meditētu nedēļām no vietas.
sucids nozīmē tikai un vienīgi zaudēt. lūzerisma kvintesence. zaudēt visu. draugus. vecāku(s). nodarīt pāri viņiem. savā pāridarītājā nožēlas vietā izsaukt drīzāk riebumu. pat ja tas esi tu pats. kā tas, visticamāk arī ir.
bet padomā, ko savulaik esi lūdzis providencei. ja kaut kas notiek šādi, tad tas visticamāk ir ceļš uz to. grūts, jo uz kārtējo virsotni. bet nepieciešams kā ēst, jo cik tad var mīņāties vienā vietā? tieši tā, gadiem ilgi, un prieka nekāda. kur dzīvo misters gandarījums? kur māsa līksmība par paveikto?
tā, lūk, grozies kā gribi, beigās viss ir uz labu. paciesties, izbesīties, kliegt un izpausties, pārdzīvot, sajukt prātā, iztaisnoties, piecelties un visbeidzot pasmaidīt. kad viss pa īstam būs beidzies. un visapkārt redzamas būs tikai citas virsotnes.
rasbainiek, nu, pacieties vēl drusciņ. iedzer vēl. atceries vēl. padomā vēl. paanalizē vēl. kaut kas liels būs un atnāks, šitā nenotiek tāpat vien. tas ir ļoti pa nopietno, bet ir vērts sagaidīt to, kādēļ tas notiek. pat ja vienīgais, kas uz to mudina ir ziņkāre, plika un nekautrīga |
|