un tagad par skumjo.

bij jau tāda nelāga nojauta, ka prieki par baziliku un kinzu uz palodzēm beigsies tajā brīdī, kad rūdis satrenēsies tur kāpt un pastumt malā (vai vienkārši noraut. trīsreiz stundā) aizkarus. vēlāk tā pārvērtās par nojautu, ka kinza rūdim negaršo, jo nav ne izraustīta no podiņa, ne nograuzta kā baziliks. bet bada laikā velns arī mušas rūdis arī kinzu ēd.

pēdējā cerība gan vēl nav zudusi. varbūt kaut kas no tā visa izdzīvos.