viss sākās pavisam nevainīgi. šovakar maršrutā andrejosta - tirdzniecības osta testēju visus ričukus, ar kuriem man deva braukt. tādi bija trīs - labi pazīstamā skaistule kruizere betija, aista tipa bet citzemju ražojuma saliekamais (par kuru es biju stāvā sajūsmā un klaigāju "tieši tādu man vajag!") un parasts meiteņu piegriezuma mauntinbaiks, rūpīgi jāts un triekts septiņus gadus, toties tikko mainītām bremzēm. ballīte beidzās ar to, ka pēdējo no viņiem arī nejauši atpirku no saimnieces par simbolisku samaksu. saimniece aizbrauca mājās ar taksi, es ar savu jauno riteni. lielisks iesākuma ričuks tādam rasbainieciņam, kuram pirmais un pēdējais ričuks ir piederējis pirms divdesmit ar astīti gadiem, un vārdā škoļņiks.

tagad visi draudzīgi paceļam rokas gaisā un iesaucamies "wiiiiiiiiiiiiiiiii!"

lepno saliekamo pirkšu pavasarī. atgādiniet. bet rīt testēšu maršrutu mājas - darbs.