pārbaudīju praksē savu teoriju par to, ka divas dienas pavadot kā vismaz nedēļu (aizmigt, pamosties, palasīt grāmatu, aizmigt, pamosties, noskatīties filmu, aizmigt, pamosties, palasīt grāmatu, aizmigt, pamosties, palasīt grāmatu, utt, itogo vismaz astoņas iekšējās dienas kopā sanāk), trešajā sāks gribēties kaut ko darīt.

kā nu ne. esmu nodrošinājusi rītdien lietu, nomazgājot logus (tas tādēļ, ka mūsu logi lietū diezgan efektīgi notašķās ar dubļiem no puķkastu zemes), izstādījusi samtenes no haosa uz kosmosu un beidzot (beidzot!) iesējusi baziliku un kinzu. dilles aiz virtuves palodzes, starp citu, jau nāk ēdamas.

rūdis ir varens palīgs dārza darbos. stipri atgādina tos bērnus, kas karotēm vien zvetē iekšā zemi (piemēram mani bērnībā). melnzeme viņa rozā purniņam, jāatzīst, piestāv. patentēšu kaķu zorti "tasmānijas rūdolfs rušinātājs".