es jau kādu nedēļu gribu uzrakstīt par sapni, no kura mani pamodināja telefona zvans. tajā sapņa brīdī, kad es gāju vērt vaļā durvis gaidītam ciemiņam, kurš skūpstās tik maigi, ka man šķiet - tūliņ nokritīšu no zemeslodes virzienā taisni uz augšu.

un tagad es par to varu rakstīt, varu nerakstīt, atšķirības nekādas.

toties citā sapnī es nejauši līdz nāvei nositu vienu meiteni. galvu, lai, sanāca noraut. un tas nemaz arī nav "tas notika ar viņiem" iespaidā, kur inspektora kungs nosita keišu, kaut arī sapni redzēju tieši naktī pēc izrādes.